Rites bērnu plecos “Latvijas skolas soma”

Īsi pirms skolēnu rudens brīvdienām, Rites skolas 2.-5.klašu skolēni, devās programmas “Latvijas skolas soma” izziņas braucienā. Pirmā pietura – Jēkabpils mākslas skolas teritorijā esošā “ButaFORIJA.” Tā ir pasaku karaļvalsts, kurā tās galvenais varonis – mākslinieks Juris Abramenko, ar īpašu ieinteresētību ieved gan bērnus, gan pieaugušos. Skolotāju gandarījums, ka bērni, bez liekas kavēšanās, spēja atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Tas ir apliecinājums, ka bērni lasa grāmatas – pasaku grāmatas! Būt tuvu pasaku varoņiem, pieskarties tiem, un tapt par tiem, bija ļoti aizraujoši. Kad bija skriets un trokšņots, tad savus jautājumus uzdeva bērni un leļļu meistaram nācās “gana pasvīst”, lai atbildētu uz tiem visiem. Visgrūtākais tajā visā ir novaldīt lelles – marionetes. Labi, ja tām ir tikai dažas aukliņas un kociņi, bet kā lai savalda lelli, kurai to ir daudz vairāk? Cilvēks taču nav astoņkājis! Guvuši pozitīvo lādiņu, visi devāmies uz Jēkabpils mākslas skolu – savu otro izglītojošo pieturas vietu. Tās direktors Ziedonis Bārbals ieveda nopietnākas mākslas pasaulē. Skolēni tika iepazīstināti ar ēkas vēsturi – un tagad katrs zina, ka tā ir muižnieka Kena muiža, kurā tagad savu talantu attīsta daudzi jaunie mākslinieki. Īpaši saistoši tas bija mūzu bērniem, kuri apmeklē mākslas skolu Viesītē. Ikviens skolēns ļoti daudz uzzināja par mākslas veidiem, to tehniku, veidiem. Aplūkojot pabeigtos mākslas darbus, varēja “aizņemties” idejas saviem darbiem, vizuālās mākslas stundām. Katru dienu starp mācību stundām ir bērnu gaidītais starpbrīdis. Arī mēs devāmies “iztrakoties” Kena parkā. Bērniem un pieaugušajiem jaunums bija, ka parka veidošanā tika izmantots “3E” princips – ekonomisks, ekoloģisks un estētisks. Interesanti šķita, ka to veidojot, no 1004 kokiem tikai 6 bija skuju koki. Bērnu laukumiņā varēja rāpties, lēkt, skriet, pārvarēt dažādus šķēršļus, ko bērni labprāt arī darīja, viens otru izaicinādami uz sacīkstēm.  Nākamās stundas galamērķis – Latgales mākslas un amatniecības centrs.  Līvānu stikla muzeja ekspozīcijas apskatē un nodarbībā “Stikls tavās delnās,” bērni uzzināja gan kā vēsturiski veidojās stikls, gan kā to iegūst tagad. Jautājumi un atbildes mijās vieni ar otru un izzinošais process bija gana interesants. Visa rezultātā uzzinājām par stikla pūtēju profesiju, ķīmijas zināšanu vajadzību un mākslinieku talanta pielietojumu skaisto stikla priekšmetu izgatavošanā. Beigās katrs, pareizi atbildot uz 5 uzdevuma jautājumiem, savā īpašumā ieguva brīnišķīgu stikla gabaliņu un stikla ķīmisko formulu. Skolēni apsolīja to iemācīties, un pēc skolēnu rudens brīvdienām pārsteigt dabas zinību skolotāju ar savām jauniegūtajām zināšanām. Ekspozīcijā “Amatnieki Latgalē 19.-20.gsadsimtā” varēja aplūkot darbarīkus un priekšmetus, kuri piederējuši amatniekiem. Tik daudz profesiju slēpās zem viena vārda  – amatnieki! Skolēnu uzmanību saistīja arī Latvijas garākā tautiskā josta. Tās garums 94 metri! Iesākumā bija vēlme uzaust 80 metru garu tautisko jostu – Līvānu pilsētas 80 gadu jubilejā. Tomēr audēji “pārcentušies,” – rezultātā tapusi rekordjosta 94 metru garumā. Īstu jautrību radīja mākslas zinātnieka J.Pujāta citāts: “ Ja Dieviņš tev kaut ko ielicis šūpulī, tad to visu realizēt ir tavs pienākums. Tā nav nekāda privilēģija pret pārējiem, bet tavs pienākums pašam pret sevi, jo tu ietilpsti Dieva plānos. Ja tu to nerealizē, tu izjauc Dieva plānums un par to tu dabūsi pa šnobeli.” Tas liecina, ka par nopietnām lietām aizdomāties, var arī caur humoru. Pēdējais pieturas punkts braucienā – Jēkabpils meža parks. Izrādās, ka tas tika stādīts, lai pasargātu pilsētu no dolomītu karjera izstrādes putekļiem. Šodien tā ir brīnišķīga vieta ik vienam rast sev vēlamo veidu aktīvās atpūtas un sporta veidiem. Šoreiz mūsu mērķis bija 80 metrus garā kameršļūkšanas trase. Nepacietīgākie un kustīgākie nespēja mierīgi nostāvēt uz slīdošas lentas, kas braucēju veda augšup, bet apsteidzot tās ātrumu, skrēja kalnā. Smiekli un spiegšana, sajūsma un ovācijas piepildīja trases apkārtni  veselas stundas garumā. Paldies Emīlam u ikvienam, kas no savas naudiņas ziedoja mazumiņu, lai iegādātos baltmaizes klaipiņus slavenajiem ūdenskrātuves gulbjiem. Tā kā mēs ieradāmies pēcpusdienā, gulbju ģimene bija devusies atpūtā un goda maltītē varēja mieloties lielais pīļu bars. Pa kādam gardajam kumosam tika arī drosmīgajām pilsētas vārnām. Piepildīti ar dažādām jaunām zināšanām un atpūtušies kopīgi devāmies mājup, autobusā pārrunājot dienas iespaidus. Sanija: “Leļļu butaforijā patika, ka varēju atbildēt uz visiem uzdotajiem jautājumiem!” Daniela: “Ļoti patika Jēkabpils mākslas skolā. Telpas, darbi. Interesanti bija salīdzināt mūsu Viesītes mākslas skolas un Jēkabpils mākslas skolas skolēnu darbus.” Nikija: “ļoti patika Līvānu stikla muzejā. Es ļoti daudz uzzināju par stiklu.” 2.klases Emīls: “man patika mākslas darbi mākslas skolā. Tie bija tik forši.” Kaspars: “Viss patika! Es tika daudz par visu varēju uzzināt. Un pirmo reizi mūžā braucu ar kamerām!” Dienas novērtējums- visiem bērniem īkšķi uz augšu! Vēlreiz gūstam apliecinājumu, ak izzinošajam procesam var un pat vajag pievienot kādu izklaidīti!

Sk. V.Liepiņa un I.Vavere.